top of page

RĪGAS TIESAS APGABALA PROKURATŪRA IZSAKA"PROKURORA BRĪDINĀJUMU"RĪGAS DOMES UN BŪVNIEKU AMATPERSONĀM

2019.gada 6.augustā

220.2.6/2017/787

Par prokurora reaģēšanas līdzekļiem.


Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors pabeidzis pārbaudi Prokuratūras likuma 16.panta kārtībā saistībā ar biedrības “ProBonoPublico.Latvia” (un Pilsēta Cilvēkiem) iesniegumu par Ministru kabineta 2001.gada 2.oktobra noteikumu Nr.421 “Noteikumi par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem” neievērošanu veicot ielu atjaunošanu Rīgas pilsētā.

Pārbaudē tika konstatēts, ka veicot Rīgas pilsētas ielu atjaunošanu 2017.gadā, nav ievērotas normatīvo aktu prasības, kas attiecas uz darba vietas aprīkošanu uz ceļiem apdzīvotās vietās un būvdarbu veicēju pieļautajiem pārkāpumiem ir bijis sistemātisks raksturs. Pārkāpumu pamatā ir bijusi kļūdaina tiesību normu izpratne, ka prasībām, kas attiecināmas uz ceļu satiksmes drošību, ir nevis obligāts, bet gan ieteikuma un rekomendējošs raksturs. Tika arī konstatēta judikatūrai neatbilstoša normatīvo aktu interpretācija, kas liecina par prettiesiskas darbības iespējamību nākotnē. Tāpat ir pamatotas šaubas, vai būvdarbu veicējs apzinājās pārkāpumu bīstamības un kaitīguma pakāpi.

Tipiskākie pārkāpumi: veicot būvdarbus, nav norobežota būvdarbu zona ar palīgbarjerām; pagaidu ietve uz brauktuves nav norobežota no ceļa braucamās daļas ar palīgbarjerām starp vadstatņiem (nav izveidots t.s. “gājēju tunelis”) un tādējādi nav nodrošināta mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku droša piekļuve infrastruktūras objektiem un dzīvesvietām; nepamatoti gājēju kustība novirzīta uz pretējo ielas pusi, vienlaikus pa brauktuvi neierobežojot automobiļu satiksmi, tādejādi neievērojot normatīvajā aktā noteikto, ka gājēju kustības slēgšana ir pieļaujama tikai izņēmuma situācijās. Pārkāpumiem bijušas arī sekas, kas apstiprinās ar tiesas spriedumos konstatēto. Piemēram, būvdarbu veicēja rīcība 2017.gada 24.augustā, nenorobežojot darbavietu zonu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, bijusi cēloniskā sakarā ar gājēja iegūtajiem miesas bojājumiem (sieviete ar bērnu ratiem pakritusi un lauzusi kāju; skatīt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 15.aprīļa spriedumu lietā Nr.1A-0014-19/34). Citā administratīvā pārkāpuma lietā konstatēts, ka cēloniskā sakarā ar būvdarbu veicēja rīcību, nenodrošinot satiksmes drošību un drošu gājēju kustību, ir cietušās personas iegūtie miesas bojājumi - galvas traumas: galvas sasitums, sista brūce zoda rajonā, daļēja priekšzobu izsišana (skat. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2019.gada 28.februāra spriedumu un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 8.novembra spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.1A30017818).

Ir secināms, ka gājējiem un citiem mazāk aizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem nav tikusi nodrošināta droša pārvietošanās Rīgas pilsētas ielās ceļu remontdarbu laikā. Pārbaudē tika konstatēts, ka Rīgas dome ir rīkojusies, lai sauktu vainīgās personas pie administratīvās atbildības, taču tas nav bijis pietiekami efektīvs līdzeklis, lai nodrošinātu likuma prasību izpildi. Nav veikti Būvniecības likumā paredzētie pasākumi, lai nodrošinātu pārkāpumu savlaicīgu novēršanu, ieskaitot tiesības nodrošināt administratīvā akta piespiedu izpildi Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tiesiskā valstī nav pieļaujams, ka tiesību normas, kas vērstas uz mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku dzīvības un veselības aizsardzību, tiek ignorētas, aizbildinoties ar likuma neskaidrību vai izpildes grūtībām. Šādi pārkāpumi nav vērtējami kā maznozīmīgi vai formāli. Prokurora pārbaudē konstatēto pārkāpumu raksturs rada nepieciešamību aizstāvēt sabiedrības intereses un tiesiskuma princips prasa rīcību.


Pārbaudes gaitā Rīgas domei, SIA”Binders”, SIA”Roadeks”, AS”A.C.B.”, AS”Ceļu pārvalde”, kā arī četriem būvuzraugiem piemērots Prokuratūras likuma 18.pantā paredzētais prokurora reaģēšanas līdzeklis - rakstisks brīdinājums par likuma pārkāpumu nepieļaujamību.

Brīdinājuma kopija informācijai nosūtīta VAS”Latvijas Valsts ceļi”, Latvijas Būvinženieru savienībai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.


Prokurora brīdinājums pēc sava tiesiskā rakstura ir vērsts uz prettiesiskas darbības iespējamības novēršanu nākotnē. Prokurors nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs piemērot arī citus Prokuratūras likumā paredzētos reaģēšanas līdzekļus, tajā skaitā prokurora rakstveida iesniegumu, ja nepieciešams pārtraukt nelikumīgu darbību. Ja prokurors ir konstatējis likuma pārkāpumu, kuram nav noziedzīga nodarījuma pazīmju, bet ar brīdinājuma, protesta vai iesnieguma palīdzību nav izdevies vai nav iespējams atjaunot likumīgumu, viņš vēršas tiesā (Prokuratūras likuma 21.pants).

Atbildi saskaņā ar Prokuratūras likuma 6.panta trešo daļu ir tiesības pārsūdzēt Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokuroram. Prokurors L.Guļāns

Foto (c) Pilsēta Cilvēkiem


Populārakie raksti
Jaunakie raksti
Arhīvs
Meklēt pēc Tagiem
bottom of page